Ģimenes vēsture
Mani senči, mednieki-vācēji, dzīvoja ciltīs. Viņi dalījās ar resursiem un sargāja viens otru. Kopiena bija svarīga, izcelsme ne. Sievas dzemdēja bērnus, vecākie valdīja, vīri medīja un bērni klausījās stāstos par visu Lielo Māti.
Bet cilvēki izgudroja jaunus rīkus. Bija nepieciešamas jaunas prasmes; izveidojās jaunas sabiedrības. Meži tika atstāti zvēriem, cilvēki radīja laukus. Vīri apņēma sievas un dibināja mājsaimniecības. Attīstījās amati un tāpat arī tirgi. Ļaudis cēla mājas un pilsētas. Kaimiņi bija draugi, svešinieki bija ienaidnieki. Bērni kļuva par darbaspēku un sievietes – par īpašumu. Vīrieši bija kungi; vecākie uzraudzīja pieklājības normu ievērošanu. Izcelsme kļuva būtiska līdz ar turības vairošanos. Radās reliģijas, lai noteiktu uzvedību, un dievi izcīnīja karus, līdz viens valdīja pār pasauli.
Reiz attiecības tika veidotas, balstoties uz pievilcību un spēka un izveicības apbrīnošanu. Bet laiki bija mainījušies, un tika ieviesta laulība. Tēvi pārdeva meitas turīgākajiem preciniekiem. Sievas kalpoja saviem vīriem mūža garumā, līdz nāca jauns vilnis. Individuāli mērķi sāka kļūt arvien svarīgāki, arvien nozīmīgāka kļuva personīgā bauda. Mīlas sakari raisīja skandālus; tika lūgta šķiršanās.
Atsevišķas idejas pārvērtās ideoloģijās un elkos. Pasauli satricināja industriāli un politiski apvērsumi. Dievi atkāpās; nozares valdīja. Korporācijas aizvietoja kopienas. Ģimenes saruka līdz vienam bērnam vai diviem. Puse ģimeņu izira, pirms bērni bija izaudzināti. Gan vīrieši, gan sievietes sapņoja iederēties – uzņēmumā, ne ģimenē. Samazinoties laulību skaitam un pieaugot šķiršanās gadījumiem, arvien vairāk pāru nemija gredzenus. Bezbērnu dzīve tika reklamēta tikpat skaļi kā dzimumu līdztiesība. Būtiskas bija garīgā attīstība un karjeras kāpnes. Tika ieviests jauns attiecību veids: partnerība.
Partneri parakstīja līgumus, kuri uzskaitīja viņu saistības nākamo piecu gadu laikā, kad varēja dzimt bērni kā luksusa pieredze izredzēta bagātajiem. Termiņa beigās partnerība beigtos, ja līgums netiktu pagarināts. Pat ilgi pēc šādu kopuzņēmumu darbības izbeigšanas bijušie partneri uzņēmās līgumsaistības par visiem kopīgi radītajiem pēcnācējiem.
Partnerattiecību tīkli (gan bijušie, gan esošie) paplašināja radinieku jēdzienu. Varēja būt divas pašreizējās partnerības un trīs vai vairāk bijušās partnerības. Mīlestība nozīmēja robežas un cieņu, ko regulēja konsultanti un padomnieki. Sociālie tīkli kļuva par jaunajām ciltīm, apvienojot cilvēkus visā pasaulē neatkarīgi no attāluma. Kopiena bija svarīga, izcelsme ne. Partneri radīja bērnus, valdīja taisnīgums un pašu kapitāls; gan vīri, gan sievas medīja idejas un bērni klausījās stāstos, kurus stāstīja Pasaules Tīkls.