Filmas "Straume" recenzija
13. janvāris, 2025 pl. 6:54,
Nav komentāru
Galveno varoņu kvintetā ir kaķene, kurai plūdu dēļ jāpamet mājas, kaimiņu suns, kas nošķirts no sava bara, putns, kas riskē ar visu, lai iedraudzētos ar kaķi, kapibara, kas ir atradis Noasa šķirstu, un dārgumu mednieks lemurs, kurš pievienojas jūras ceļojumā pretim Nezināmajam. Tālu no dzīvnieku cilvēciskošanas, kas ir animācijā ierasti, latviešu režisors Gints Zilbalodis ļauj dzīvniekiem paturēt savu dzīvnieku veidolu un, vēl jo būtiskāk, balsi. Jā, tieši tā! Visi balss talanti filmā ir dzīvnieku skaņas un putnu dziesmas. Rāmas, ķildīgas, nobijušās, īpašnieciskas, atbalstošas, satrauktas, rotaļīgas, mīlošas. Instrumentālā mūzika liegi izceļ darbības kāpinājumu, neuzbāzīgi, rezonējoši. Lapu čaukstoņas un ūdens viļņu dabas skaņas izdzēš robežlīniju starp īstenību un fantāziju. Dzīvnieki uzvedas kā jau dzīvnieki, parādot visa dziļo vienotību, neatkarīgi no valodas barjerām. Briesmu brīžos mēs atrodam Mīlestības kvintesenci, okeānu, kurp tek visas upes.
Filma, kas jāredz visu vecumu skatītājiem, straume, kas velk sirds stīgas un māca peldēt par spīti visam. Gints Zilbalodis un viņa komanda ir uzdāvinājuši mums Zelta globusu.